Skip to content

MELIS NO MARSA

December 8, 2011

 

  M

MELIS NO MARSA

VESTULES NEVIENAM UN
LIDZ GALIGAM SABRUKUMAM

Es patiesi, cik nu tas melim ir iespejams, gribetu uzsvert, ka sis vestules ES RAKSTU TIKAI NO PATIESA, PILNIGA SLINKUMA UN GARLAICIBAS UN NEAPTURAMAS VELESANAS MELOT, KAUTGAN, ES PROTAMS, APZINOS BRIESMAS, KAS VAR RASTIES NO JEBKURAS AKTIVITATES.  ES VIENIGI VARU PAUZST CERIBU, KA UZ MARSA MANEJIE SAPRATIS, BUS ZELIGI UN MAN PIEDOS.  NU, PIEDODIET MARSIESI!  UN PAR PAREJIEM IR VIENALGA.  VIENMER AR JUMS LIDZ NAKOSIEM MELIEM.   M.

TA ES RADOS

TAS VISS, KA JAU PARASTI UN VISPAR PILNIGI VISAS PARASTAS LIETAS SAKAS… UN, JA TU MAN TURPINASI NETICET UN TURPINASI TEIKT, KA ESMU KAUTKADS latviesu huligans vai terorists vai amerikanu vai vacu vai japanu vai krievu vai ciganu! (ES NEKAD! NEPIEDODU!) tad nekad nepabeigsu so brinisko sakuma pilno teikumu kuram jabeidzas ar vardiem – uz marsa uz sarkana marsa!  ka es jums saku, neticiet vai ticiet.  esmu bijis par ilgu prom no majam un tagad jau man ir pilnigi vienalga vai cilveki vai necilveki man tic, notic vai netic un tie, kas man netic novelu izbaudit tripera BAIGAS sausmas, ooh, nobijies mazliet, kautgan jasaka atklati man pasam tie kukaini nekad nav uzbrukusi.  tam nu vajadzetu but galigam pieradijumam un es atkartoju pedejo reizi – galigam – viss sakas uz marsa jeb no marsa, jo istniba, patiesiba nav nekadas atskiribas.  un tagad, kad esat man noticejusi, tad atlaujos jums viszeligi pazinot, (kur ir kritika, kad mums nav sals, bet ir jura) ka esmu dzimis nelabojams, neizarstejams melis.  prieka!  un atkal – prieka!  pie mums uz marsa nebija nekadas mezonigas vai civilizetas, pulsejosas jeb statiskas taisnibas vai patiesibas ilgas kautko noskaidrot vai uzzinat, kuras uguni tad mes dedzinajam visu un visus, kam bija pilnigi absoluti vienalga par domu patiesibu vai meligumu.  mes uz marsa uzskatam, ja tu melo visu laiku un visas lietas, bet es uzsveru visas! jeb neviena – viss viens caurums, tad tev ir labakas, un es atkartoju, labakas ka sliktakas no melu nepuses skatoties, izredzes notvert vai but tur, tas ir uz marsa, kas ir viens un tas pats.  seit un es uzsveru seit, uz zemes nav mars, diemzel, seit esmu saticis tikai pus – melus vai pus – meles(brrrrrrr!), neatkarigi no vinu vecuma, jaunibas, orjentacijas, piederibas, vienalga, kas liek tiem justies mazliet drosak.  Pus – meli VAI PUS MELES nozime, ka uz vienu pusi viniem patik skatities vairak ka uz otru pusi, vai uz leju vairak, ka uz augsu jeb otradi, seit viss ir tik mulsinossi, nekad neredzot cirkularas enas, ko vini noliedz ka patiesibu – sakot ar sievietem un berniem un beidzot ar lielo vesturi, kas dvesta no viriesiem pavestidama nepieredzejusiem pus – meliem ka vecie dievodamies patiesojas par veco.  kautgan man jabut pavisam! atklatam, kas ka melim nekad nenakas viegli, jasaka, ka, vini, tas ir pus – meli, jeb pus – meles vairs nevar atskirt vai izveleties absoluti neko, vienu vai otru, tamdel vini izklausas vienmer tik noteikti.  un runa vini tik slikti par marsu.  rupji, bet precizak nevar izteikties – nevar pat atskirt pimpi no pezas.  es gribetu uzsvert, ka manas piezimes seit nav domatas stulbiem, slinkiem, darbigiem, konfuzetiem, nekonfuzetiem, leniem, nemeliem, pus – meliem, pus – melem, patiesibas mekletajiem, neimigrantiem, migrantiem  un visiem tiem par kuriem man vispar nav nekadas dalas vai viedokla un tas ieskaita viedus ari.  ka ari: visada veida dzivniekus, kukainus, kokus, kalnus, debesis un saules un astronomus un jebkada veida attistibu jeb stagnaciju.  Vai tas ir beidzot SKAIDRS? (brrrrrrr!)  ka vel precizak var lietot burtus? – viss ir, bija un bus saule un pat nebus ir saule.  es saprotu, ka jums jeb tev, es ceru, ka varu atlauties so frivolitati, es jau atlavos pirms tam, kad uzrunaju vecakus cilvekus, jaunu pagaidam vel seit nav, jeb varbut pasam pat sev ir gandriz neiespejami saprast tik viekarsu lietu ka to! varbut ari to, ka ari mana nogasanas uz zemes (tas bija nepatikami) ir ta pati meliga MARSA saule,ko jau piemineju iepriekseja teikuma.  paldies dievam, ta sakot, neuzgazos nevienam no tiem lielajiem akmeniem, tev vajadzetu zinat, par kuriem es rakstu… bridi, kad nav atlicis laika patiesibai un meli ir tik nesasniedzami talu, kuri bija tiesi blakus, varbut pat par daudz tuvu gravitacijas impakta (sis vardins nav latviesu un nepat krievu, un pat ne vaciesu, bet smuki skan) punktam.  Bet es iegazos purva.  sagriezu kajas uz visu noslikuso, nemileto tautumeitu matu spradzem un saktam, sarijos dunas un lepnibu, galu gala es nokritu no marsa, un iros uz virspusi uz manam jaunam majam.  tagad domaju nebija jau nekadas jegas, bet nu ir par velu un galu gala rakstu tikai no laika, melu un patiesibas trukuma.  bet tas ir ka es te ierados par dzimusu latvieti (tiru) un kuru valoda (tira) ari tad pierakstu sis meligas piezimes.  gods un slava tiem patiesibas lapnesiem, kuri sini bridi ir gatavi iekurinat jaunu, sprikcosu ugunskuru, bet mani jus vairs nenotversiet.  par velu!  melu medibas!  ka saka tikai rita putns dabu savu tarpinu.  slinkas aitas un slepkavas.  40 centimetru vairak udens un nebutu svarigi, kur krist vai iekrist viss butu pasals purvs un odi un odi bez gala un malas.  ta ka es biju, esmu un busu veiksminieks pateicoties tai pasai augsa pieminetai marsa saulei.  muzam slava!  slava ari bija mans pirmais kaimins, bet mani vecaki man neatlava runat ar krieviem un ta mes nekad neiepazinamies.  vini teica kautko par meliem, bet es vairs neatceros, laikam teica to krieviski.  ka saka, atkal paldies dievam un kartupeliem, kas mus visus pietureja pie dzivibas, tas ir sauli ari un krievus ari.  te nu mana meliga doma jutas krietni sagurusi, ta nav pieradusi auleksot ka balts zirgs gar piekrasti, jo uz marsa jebkurss un jebkas zina, ka viss kas ir un viss kas ir bijis un viss kas bus pieder tikai slinkajiem  un tikai!  un tie, kas neklausa vecakiem un ari jaunakiem, ari ed kartupelus.  un viss parejais ir tikai darbs, tikai ka nonakt pie siem meliem.  tikai.  bet parasti viss apstajas tikai pie darba. slinkuma merkis ir atbrivot domu no galas.  maju no tas buvetaja.  raketi no degvielas.  diez vai ir kads veids ka to izpaust bez meliem tas ir bez izpausmes, jo viss ir saule, ka mes to zinam uz marsa.  bet nu atpakal pie jokiem, jo savadak tas milzigais caurums debesis un sarta atblazma no marsa neatlauj man rakstit un pat turpinat pierakstit, ka tas viss ir tikai tapec, ka uz marsa viss ir saule un manos dzilu dzilumos, kuros tad es sligstu ka neuzvarita klimpa, es neredzu piedosanu nekam un nevienam, tikai tapec, ka mes neesam uz m…  esam nu, nu, turpini, saki tacu drosi, to tu esi darijis visu savu muzu, no mirkla, kad nokriti no marsa, un pienemi to ko tev teica, tie kuri bija vecaki, tie kurus bija tik gruti saprast no sakuma, tas ir no marsa, es pienemu, tapec, ka tas ir tik talu: mes – esam cilveki.  bet es zinu labak, tapec, ka esmu melis, tapec, ka labak ir labak un nekas vairak un neviens  nevar apgazt labak, jo nevar apgazt to, ka tur nav – redzi, cik laimiga dzive ir meliem uz marsa.ja, vienigais, ko gribeju vel pieminet sini vestule ir, ka visiem! meliem draud atmaskosanas sekas, kas man sakas jau no cetru menesu vecuma.  augsmineta purva es iekritu cetrus menesus pirms tam.  bija loti auksts un es pamanijos apsaldet savu nakoso baudu un dzimumu atskiribu organu (un tas man ir smuks!) – latviski – pinciti, pisku, curinu, pimpi un utt. galu gala nav tacu svarigi.  es tiku eskortets uz slimnicu, lai tudal un uzreiz tiktu aprupets no melu nidejiem un patiesibas mekletajiem un cilveku un melu izpaligiem -dakteriem.  tur ari es tiku atstats, jo ta bija labak – ta pazinoja daktere – priekss manis un visiem parejiem, kas dalijas mana likteni.  nakossa diena es tiku atrasts pliks, kails, nepgerbts, loti neapmierinats un kliedzoss uz palodzes pie atverta loga – atmosfera uz to bridi bija -20 gradu pec celsija.  Bet tas tikai bija manu melu, briesmu pilnas karjeras sakums.  nost ar visiem meliem, ka teica kads personazs no vestures. nost!

KA APIET DZILUS JAUTAJUMUS

si vestule ir rakstita, 3000 M AUGSTUMA, -56* GRADI PEC CELCIJA, SPECIGAS TURBULENCES LAIKA, REISS CIRIHE – BERLINE, domajot un baidoties par kartejo melu zeme krisanu.  KA teica kads personazs no vestures – par talu no marsa un par augstu no zemes.  LIDOJUMA ILGUMS IR STUNDA UN TRISDESMIT PIECAS MINUTES.  TA KA LUDZU ATVAINOJAT PAR manu ROKRAKSTU UN IESPEJAMAM patiesam meligam NESAKARIBAM TEKSTA.  M.

viss sakas ar pilnigi vienkarsu jautajumu, kurs vareja but uzdots tev no svesinieka, uz ielas stura, policija, mauku maja, vai stajoties darba –  KA TEVI SAUC?
mani sauc – MMM… un te nu ir milziga pauze, vismaz tris lappusu garuma lidz atkal viss turpinas:  …ka, neka, na, ka, mani, nesauc, pasauc, aka, kaka, kaudaka, beka, peka, makaka, kakaraka, laka, plika, stika, nika, mika, sita, rita, neka (tas turpinas daudz, daudz ilgak, ka seit pierakstits, jo esmu loti slinks un meliem, zini, ari jabut savam robezam!  jebkam, pat to, ko tu esi radijis, ir sava iekseja logika – ta vienreiz mani centas parliecinat viena pus – mele) – ja, ta!!!  iedomajies – tas bus, tiesi ta un tiesi ta ka bulta maksti – es parliecinati novilku, kad tev jautas kads, kas gribes zinat patiesibu, psichiatriska slimnica, es ceru, ka sveice, – kas tu esi?  un ka tevi sauc?  tu, tevi, nevis es, mani, ATCERIES to, (nekad nejauc subjektu ar objektu).  tu paraustisi galvu, ieskatisies manas marsa zalas acis, mes sedesim izcili kopta darza ar skaistu baltu rezidenci fona un vel skaistakam zelsirdibas masam uz tas fona, balts uz balta, pavisam normali un tad teiksi tu – labi, ka tu atnaci… KA TEVI SAUC? – TU jautasi un nesagaidijis atbildi teiksi – tu zini, seit PATIESAM visi ir pilnigi traki:  tik iedomajies!  vini visi un, un tas ir pilnigi neticami, visi!, iedomajas, ka vini ir – jesus, TU SAPROTI?  es saprotosi pamaju, jo man likas un te es nemeloju, ka es saprotu to pavisam labi, nu neticami labi un tad tu atkal teici – tu tacu saproti, vai ne?  un tad tu mazliet nervozi iekikinasies un pakasisi ausi, un es sapratu ar pratu un saprotu ar nepratu, un tad tu teiksi, pieceldamies no balta benka – un tagad ieturesim klusuma bridi par vinu un pilnigi visiem parejiem, kas mirusi, mociti, dedzinati un slepkavoti vina varda uz sis piedirstas zemes.  un tad mes abi klusejam dazu lappusu garuma bez smakas.  un tad tu partrauci klusumu, lai teiktu – un tagad par tiem kas vel bus mirusi, mociti, dedzinati un slepkavoti vina varda uz sis piedirstas zemes.  un tad mes atkal abi klusejam dazu lapusu garuma. un no uzkalnina uz kura atradas balta nervu klinika, es vareju redzet majas sturi no bijusa ungaru vestieka rezidences, kur reiz gadus atpakal es uzturejos dazas dienas.  neka uz marsa, uz zemes gadi skrien un paskrien ka pavasara mirkli.  ara bija maigs ka stirna sveices pavasaris un ieksa ari.  un to visu es sapratu tik pat labi ka visu parejo, ko vins teica un vins teica – es tacu, es tacu esmu – jesus.  es.  tu  vairak nejautaji, vai es saprotu, bet es sapratu tik un ta, tik un ta.  hello  hello!  vai jums ir visi majas vai ciemos? – jautri, nelatviesu valoda (es domaju, vins bija no KUBAS un bundzinieks) iekliedzas kads no daudzajiem residences jesiem, palekdams uz trim kajam mums pilnigi garam.  nu, tagad tu redzi? – tu teici, un ari to es pavisam labi un jo talak jo labak, es vareju saprast.  tu turpinaji – un tas ir pieradijums, ka cilveka doma iet, skrien, lido nu… nu… un tas nakosais limenis, atrak, daudz atrak, ka mes bijam noticejusi.  Es gribeju zinat cik atrak un cik vairak mums vajadzetu noticet, lai butu vel atrak, nu pavisam atri, bet nezin kapec nepajautaju.  nokautrejos.  ka melis un no marsa, es to vienmer nozelosu.  un tad mes atkal klusejam dazu lapusu garuma, bez iemesla.  un tad tu teici – nu labi, tad jau mes busim laikam visu izrunajusi?  zini man istniba nav daudz laika.  jo laiks jau labu bridi ir apstajies.  un man vajag aizaketies aiz ta, kas vel atlicis.  ja ta ir sveice, tas nav mars – es klusam pie sevis novilku.  tu atkal pavisam dzili ieskatisies man acis un teiksi – tev ir loti zalas acis, bet es esmu loti aiznemts.  un to ari es sapratisu pavisam labi, tada nelaika mirtdami dzivojam.  tu piecelsies, itka ko mekledams, nepaskatijies man acis, neatvadijies, attalinasies, tad apstasies itka ko aizmirsis, pagriezisies un teiksi – vai tu doma ka uz marsa VISS ir pilnigi savadak?

BAUDA IZ MILAS

sis ir tiess un patiess mirklis, kad atgadinat, ka sis vestules ir rakstitas nevienam un lidz galigam sabrukumam.  zelastiba jusu M.
“UN TIK UN TA, jus gazisieties, SAGRUZTOT, ar gazem vedera un siekalam mute – TIESI UZ sava pasa sapna un ceribam, ta ari uzgazisieties!  Ak, LAIMIGIE! ” – noRAKSTS no nezinama heretika uzraksta UZ VIESNICAS numura sienas, – “Tiesi-Virsu!” HOTELIS, PUKETAS PILSETA, TAIzeme.

si nu ir vestule, (es jau atkal meloju, jo neatbildiba sakas tikai no…) par kuru es nenesu nekadu atbildibu –  ne cilveku, ne tautu, ne robezu, ne morales, ne pat filozofijas, ne vienkarsi – ta tas ir…, vai sarezgiti – ta tas nav! (un, ja tev nepatik mans pierakstisanas veids, tad ieej publiska tualete un uzraksti uz sienas – “es drateju danus, belgus, holandiesus un visus parejos kulturetus specimenus!” SAPRATI?)  un beigu beigas, pat ne manu visapsleptako velmju jeb slimibu prieksa vai pakala, jo redzi, visiem patik papisties, nu zini, tik mazliet!  tik dazi no mums VISU TO! pasniedz neTICAMA iesainojuma, (jebkurs rafinets specimens apzinas un vienlaicigi apzinati pretojas ta pavedinosam spekam – nu, tu tacu saproti – patiesibas varda!) bet daziem no mums, pilnigi nav kulturas, kur paslept asinu notraipito skipeli un nekustigo brali un memas smiltis.  bet!  pietiek par tik bezgaligi senam, sevi pagurusam, jeb varbut tevi, jeb uz zemes, ne uz marsa – tagad tacu vienalga viss ir savadak, temam (teikas un pasakas, kautgan milas), atgriezisimies pie kaut ka jauka, moderna, pat ja ne vienkarsa un viegla, kas mums visiem tik loti patik – milestibas dziesmam, ko mes, nelabojami meli un, protams ari… – tas ir:  latviesi speciali, un, protams, ka parejie ari mazliet, kautka hmm… – LOTI MIL.  mileSTIBA!!! – kads jau sakluvis, vesturisks personazs reiz teica: MILA!  ir apdraudeta, tikai no divam lietam (bet, kada cena lietai, ko nevar satvert!) – tas ir, garlaicibas vai terora – reka, tik vienkarsi, un vidu esi tu, maksernieks: patricinat pludinu – surpu, turpu – un tu, mulki uzkersies, pratvederi ari!  un tie, kas ir uzkerusies, nekad nelaiz vala, ja nu vienigi ar parplestu lupu, vai dazi tie, kas nekad neaizdomasies – eh, kas gan bija tas?  Nu, labi – PRIEKA!  un atkal.  un tad tu jautasi sev: vai tu mili aki ar kumosu, jeb udeni bez aka un kumosa, jeb abus divus, jeb jautajumu – ka tam isti vajadzetu patiesiba, bez meliem but, uz marsa, protams?  un tad tu kliegsi loti lielas sapes: ooooohhhh!  ar echo, kas bus tava dzive… te uz zemes, kas nav uz marsa, (neraudi!) sapes, ka esi uzkeries, jeb nozela, ka neesi dabujis – milestiba ir NEIESPEJAMA!  UN BEIDZOT to apzinajies, tu vel trakak nesisies tai pakal, kliedzot:  hei, makskerniek, mulki, ej tur, kur zivis narsto!  jo kautkur tur, kur tavs prats nav ne draugs, ne ienaidnieks un ne valdnieks, tu zini, ka viss sakas uz MARSA (loti meliga un slepena informacija: beidzas ARI, un te, tu man gandriz noticeji, mulkiti, bet atceries par treso brali!  PAR TRESO!) un tai bridi, tu sapratisi, ka meli ir neizbegami, lai no tiem patvertos un no visa pareja ari.  jo TAISNIBA NOZIME tavu navi, nu, nenem to tik personiski, gandriz ikviena.  un lai CIK, mes savu miljons butibu butibas to slepeni velamies – MES TO noteikti NEGRIBAM.  Nu, ne sodien.  Bet rit… ir jauna diena.  Bet atpakal pie milestibas dziesmam – kad tu dziedi, tev nevajag milet nevienu pasu, neko!  absoluti neko!  un ja, tu vari dziedat milas dziesmas, par to, ka tu tik SAUSMIGI mili to, ko tu absoluti nemili (patiesiba?) (marsa klasika) – zini, ka jozefs – aka ieksa, aka pasa dibena, skatoties uz meness aso sirpi, neredzot pat atblazmu no marsa un skali domajot: ka par velvienu suligu milas dziesmu?  jo, aka (tie, kas nezin – aka bija izuvusi)  tacu viss ir tik garlaicigi: zirnekli un sliekas un zemes tarpi, un… SKORPIONI,  un tur, kur ir garlaicigi, ka latviesu pasaka, tur ari velns ir klat : – uja, uja, tu gan tik skaisti dziedi!  un aiz pierastas normalas, pusmeligas pus – melu atturibas, tie vardi nebus skanejusi tavas ausis TIK!  (tici tikai marsiesiem!) biezi.  un TAD tu teiksi kautko:  …???  bet tas, nu sini bridi, ir absoluti!  tava problema, (bizness ir bizness) ko tu teiksi, no jebkura viedokla vai malas skatoties, pat MELU no marsa viedokla, jo, ja mes uz marsa neticetu melu izveles brivibai, melu neizveles eksistence uz marsa izbeigtos.  un kas nezin, kas tad sakas.  priekss  vai pec nakotnes…  ne visiem viss ir jazin par melu mazumu jeb grandiozitati.  Un meditejot uz sis nots, novelu tev dziedat atkal vienu milestibas dziesmu.  lala!  lalala!  un to, kas seko, es biju domajis izpaust vestules sakuma, bet sanaca tikai beigas.  ak, cik gruti ir pus – meliem un pus – melem (pat atklati sakot, istiem meliem) paspert, padejot – tik vienu mazu soli, soliti!  bet tik viegli, it ka nemanot, ka balerinai ar terauda kajam, nejausi iespert kadam nepamanitam atminas krikumam, jo redzi – sodien GALA pusdienas!  un te, nu es ka patiess melis patiesi atvainojos!

KA NOKLUT NEKUR JEB KA MANI SITA

ta ka si vestule ir par vardarbibu – tas ir par velmju impotenci, ta bus loti isa, bet turpini sapnot.
“Jebkurss cietoksnis, kas buvets no smiltim beigu beigas izkust okeana.”  dzimi hendriks ap pulkstens sesiem vakara un mans jau tresais alus.  “un jebkurs cietoksnis, kas buvets no akmeniem, jeb ledus ari.”  apreibis m.
“NEKAD NESIT PRETI, BET, JA, TU SIT, NESIT TUR, KUR TAS IR SAGAIDITS.  UN PIRMS TU SIT, IZNICINI VISAS SAUBAS PAR VELEMO REZULTATU.  TA TU PIRMO REIZI ieraudzisi SAVU IENAIDNIEKU.”  Izvilkumi !  NO “Saubas PAR NEGAIDITU MIRKLI.”, manas nekad NEUZRAKSTITAS GRAMATAS PAR KARA makslu, kas sakta jurmalas smiltis un beigta curajot okeana.  ALUS IR ALUS – JACURA…

te, nu es ka patiess melis jums saku: si vestule ir par atru uzrakstita, (ta ka centies lasit to atri bez domasanas un bez domasanas piedod man manu nepilnibu…) bet jebkuras diskursivas domasanas veids ir kautko noliegt, ko tu pats pirms tam esi pienemis, vai noticejis pirms tam, lai noskaidrotu patiesibu, ka daudz labak ir but melim, ka melot aiz patiesibas.  un, ja no ta vel var izdzivot un labi un bez domasanas.  vispar vislabakais butu so vestuli neturpinat, jeb turpinat mazliet velak, jeb savadak, kad attapsos no sadauzitas galvas un sarkana kisela acis.  jo loti baidos….?, ka tada stavokli, kada es varetu atrast mani ritdien… vienmer labak ka vakardien… (jo zelsirdiba ari ir tikai ceribas veids, un, atrast sevi var tikai kritot un tad atkal kritot, un kritot, un vel kritot, aizmirstot par ceribu, ka tadu, jo ceriba bez darba ir tikai velme, un velme ir – generala impotence!  tamdel ta ir par brivu, priekss ikviena – ka demokratija, ja tam vispar ir jebkads sakars ar to, par ko, es te censos sameloties!  jo, jo vecaks, jeb, jo jaunaks – visi TIESNESI ir piedzerusies un mile skaistas jaunavas… – es palieku, jo biezak es ai!  Ai!  Ai! saku atrast pats sevi, starp citu, bez meklesanas, ka vecas ziepes veikala plaukta un bez smarzas.  un tad es domaju: kurs aizmirsa mani seit?  un tad man beidzot pieleca: – es! – un neviens cits.  pedejo reizi tas bija, kad man iesita tik stipri, ka es aizmirsu par atminam pilnigi, ne pat par to, ko es atceros… , kas ir atkal viens pieradijums, ka viss ir, bus… bla, bla… patiesi meli.  (atkartosana ir radibas zeme) es zinu, sini bridi viss paliek mazliet garlaicigi, bet tada ir vardarbiba sava butiba un seks ari UN VISS, KAM TU NEVARI NOTICET!  nu bet, tagad es varetu galigi samuldeties, bet saproti – normals sindroms pec – par daudz drosmes un par daudz asinu.  viemer atceries, tevi saks sist tiesi no ta mirkla, kad tu beidzot sapratisi, ka tu to vairs negribi darit – tas ir sist vai pist, vai kramet, vai ievilkt, vai kautko vienkarsi ar izstradatam vai izvazatam tezem kaut ko pieradit, par ko tu ceresi, ka tev tiks samaksats un vairak, ka tu iztereji, jo savadak, tu nekad neizveletos darit to, ko izvelejies.   un tas ir kapec es milu, es uzsveru to!  kauties… lidz pilnigam, absolutam beigam.  BEZ IZ-NEMUMA.  speciali ar tiem, kas ir jaunaki ka mani berni, bet loti, loti nezeligi.  un tamdel ka melim no marsa MAN ka melim IR JASAKA, KA SLEPKAVIBA ARI IR TIKAI VIENS KOMUNACIJAS VEIDS, kam nav nekads sakars ar vecumu, bet no bailem but melim, un izbegt savu velmju nozelojamo, paragro vecuma garlaicibu, un vecakus…  tikai padargs… prieks mums, kas piedzimusi nabagi!  un tas ir veids ka vajakie un bagatie censas izdzivot.  REIZ DZIVOJA, viens itka, patraks zinatnieks, kurs teica – “mani baida nevis launums, bet tie, kas atlauj tam notikt.”  un te nu mes nonakam atpakal pie tevis jeb ikviena.  redzi, mes esam savienoti visi, viena veida jeb otra.  un tu, nevis neviens cits – un ko gan es varu darit?  izvelas to ka tas ir.  no ta, pat zakis nevar aizbegt.  (“Piedod man, kamer es skupstu debesis… “, dzimi griezas un spiezas mana galva bez apstajas.)  UN TAMDEL ATCERIES – VIENMER SIT PIRMAIS!  OOOOOOHHHOOO

SVESZEMNIEKS

“mans kungs, es negribu jus sadusmot, bet es neticu mieram un es neticu karam” – izvilkums no kada vesturiska personaza gramatas.

latviski, sakne naktu no zemnieka, kas ir svess, tas ir neierebezots tava uztveres lauka – fiziska jeb jebkura cita, ko tu nezini un nevari aptvert, un tamdel bistams, jo tu loti baidies no ta, ko tu nezini un no nezinasanas ka stavokla ari, jo vins varetu tevi iznicinat uz brala principa vai masas, (es drateju jebkuru politiskumu – valodas un savadak.) ka esi aiznemis vina vietu, jeb vins tavu.  istniba tu baidies no visa, bet tu nekad par to neatdzisies.  un seit rakstot par to, tas absoluti nav svarigi, ta ka turpini teikt, ka es esmu melis, jo TIESAM tads ari esmu.  nu, un seit vienreiz, varbut, tu, pus – meli ari nemeloji, bet uz marsa sada veida patiesiba izzud nenoverteta.  viens smilsu grauds tuksnesi.  bet, doma bija runat par vienu graudu – zeme!  ar lietutinu virsu, un sauli un no kura ari kaut kas izaug – no tumsas, uz kaut ko – ko aprakts grauds pat nevar iedomaties, kas tas ir.  vai ka tas nav.  un te es sapratu, ka es aizmirsu par vienu no galveniem principiem uz marsa – SLINKIE VIENMER UZVAR!  es saku rakstit un beidzu rakstit no absolutas garlaicibas, slinkuma un neapturamas velmes melot un tamdel, ka es apzinos briesmas, kas var rasties no… (un te es gribetu rakstit kaut ko rupju, bet nerakstisu) man apnika … uz redzesanos… m.

KA  SLIDOT CAURI STIKLA DEBESIM
 

“TAVA VELME SASNIEGT TO, KAS TEV IR JAU APSOLITS UN IZVAIRISANAS NO TA, KAS IR PIEPRASITS NO TEVIS – TAS VISAS IR ZIMES, KA TAVAS ACIS IR AIZMIGLOTAS”.  HIKAMS.   viens no popularakiem marsiesiem pie mums uz MARSA.

eh, velns paravis, neviens, gan nesaka dievs paravis, un visi saka – ej pie velna un tas ir tik pats par sevi saprotams, bet otradi tas izklausas – TU!  par mani smejies?  JA ES SMEJOS! – tas ir par sevi, jo atkal jutos patiesi garlaikots un nolemu rakstit kaut ko rupju, bet nerakstisu – pedeja rindkopa netisam ieteceja no ieprieksejas vestules un es padomaju – hmm… izklausas mazliet MISTISKI.  un, kur ir mistiski, tur izbeidzas dualisms un jasaka atklati rakstisana ari, to zina jebkurss patiess rakstnieks, dualisms starp visam eksistences apaksgrupam, izsakoties popularas zinatnes valoda, bet galvenais, un, es uzsveru to, ka patiess melis – DUALISMS STARP TELPU UN LAIKU, kas pec iedzimta dualisma uz so bridi ir sasniegusi pilnigu piepildijuma kulminaciju: ka gala desa, ka nauda zeke, jeb ka komjuters, kas pirmais apzinasies PATS savu limitaciju – UN TAS BUS BRIESMIGI SAPIGI.  vai ne.  un uz sis nots es gribetu visiem novelet DAUDZ LAIMES! – ja, tas neizklausas kaut ka iedomigi – vienam novelet laimi visiem, kas laikam varetu but likvidets TIKAI – ja visi noveletu DAUDZ LAIMI vienam un JEBKURS jebkuram un turpinot uz sis nots – VELNS PARAVIS!   galu gala, un beigu beigas, un vidu vidus un vienalga, cik talu fizika   matematika var sadalit – ZIEMASSVETKU laiks, un VASARASSVETKU laiks – atkarigs no ta, kur tu atrodies – un pat cietumu durvis atversies… bez atslegam: ohhh, es tikai ceru, ka man neko nenozog, jo es zinu, runat var visu laiku kautko – bet dzive ir sudi!  un NAVE ari!  un, te nu man atkal jasaka, tas ir kapec, mes marsiesi visu laiku melojam par dzivi un navi – tapec, ka tas viss ta nav, vai tas viss ta ir, jeb tas viss ir kas cits,  vai tas viss bus kas cits, pat tava nave, vai… varbut velasmasina… jeb sirds – briviba, jeb… negribet neko iznemot limi, kas visu savieno, jeb okeanu kurs visu aptver, jeb visu to, kas visu atskir – viss ir tikai vienkarsa metafora vienkarsai lietai, KAS IR… un to nevar zinat, to nevar nokert absoluti neka, tikai just to – ta vai sita un kautkad kad tu vismazak sagaidisi (tam nav nekada sakara ar tevi) … hmmm… bezGALlBAS attalumu un tuvumu – no absoluti visa un neka… UN TAD LOTI DAUDZ VEL KAS TUR IR! – nedoma, ka man ir tik vienkarsi labi sameloties, ja netici pamegini pats.  NAKOSA RINDKOPA ATKAL IESLIDEJA NO CITAS LAPUSSES DALAS, BET IZKLAUSAS MAZLIET MISTISKI.  atkal viens slavens, ne tikai populars marsietis.  un te, TU un ES vari vienkarsi aizmirst slavu un popularitati un ka patiess melis es beidzot piedodu sev un tiem, kam ir manos spekos piedot.  kads aizmirsts hassids teica (LOTI populars uz marsa): debesis ir bezgaliga atversanas, nebeidzami svetki un nebeidzams prieks un nebeidzama deja.  aleluja! aleluja! aleluja! aleluja! aleluja! aleluja! aleluja! aleluja! aleluja!  aleluja! aleluja! aleluja! aleluja! aleluja!  un ta vienmer…

DAZI PRAKTISKI VEIDI KA SADEDZINAT SIRDI VAI IZRAISIT ZEMESTRICI ANTARKTIDA…

…un tad mes visi nosliksim!  ura! – “NEKAD! nenem dzenus uz noasa skirsta…” – kads vesturisks humorists.
“SIRDS KA TADA IR TIKAI TELPA, KURA IR NOSLEPTA GAISMA, KAS PEC NEPRECIZAS taustisanas un MEKLESANAS VEDIS TEVI UZ VIETU UN SAPRATNI, KA TU NEEKSZISTE UN TAS NOSLEPUMS un gaismas izejas jeb durvju punkts VEDIS TEVI UZ velvienu citu VIETU, KAS IR TAVAS MAJAS, TAS IR – MARS no musu viedokla jeb absoluta melu substance (ja man butu jebkad bijusi 17 gadi, nodomatu – loti gudri skanosi vardi, jo isti nezinu ko tie NOZIME… – meli, meli, meli! – es neesmu zids!… (un drateju jebkuru politiskumu, valoda jeb savadak), bet tad atceries tautas dziesmas, ari tur ir divaini vardi… bet tas ari ir viss, ko es atceros… – nozime ir tikai, ko tev iedod, lai piespraustu to pie zaketes, lai tu kautkur pieguletu un butu lepns par to ka tevi apjaja, ar donkihotu un baltu zirgu… un sarkanu nelki – un visu zemju pus – meli savienojaties!  jeb vismaz kartigi izdratejaties!) – UN TAD TU PARSTASI DOMAT PAR savu EKZISTENCI JEB NEEKZISTENCI JEB RAINI VAI BLAUMANI VAI PREZIDENTU UN DOMASI VIENKARSI PAR MAJAM UN TAD TU TAM pirmo reizi un pirmais IEDOSI VARDU (bez melosanas)…  un ta ir ka viss pilnigi sakas no pasa sakuma un beidzas pasas beigas.” – loti brivs izklasts no: es esmu bijis seit prieks ieprieks…

un te es gribetu atgadinat, ka rakstu no saldi rugta, pilniga apjukuma, jo sodien ir piektdiena, 13 februaris un pilns menesis.  ja, ja – viss skaidrs…  ta ir viss vairak pielietota fraze bridi, kad neviens nevar atskirt pienu no kefira un pat gruti pateikt ka balta krasa ari ir krasa.  istniba sis ir perfekts bridis, lai atgrieztos pie ta ka tas viss sakas… jeb viena no bezgaligiem sakumiem.  ta bija karsta vasaras nakts… meitenes, alhokols, un narkotikas, (nozelojamie pus – meli!) ta bija partija uz 11 ielas, hobokena, jersijas stata, amerika, piecus gadus atpakal ap 2 nakti.  absoluti meli, netici nekam, kas seko, vienigi seku sekotajiem…  kads man iedeva rokas bezveidigu apmeram 40 cm garu vai platu un mazak platu ka garu izmera ledus gabalu.  un tad es padomaju  – uh!  ka rocinas salst un tad es saku domat: ja, ja, ja ka vinas salst maitas!  un tad es turpinaju domat par to un tad peksni – cik gan karsta var but sirds!  AU!  AU!  AU!  bet bez rekina aprekina.  kadu pustundu velak es padevu talak kulaka lieluma atlikusu ledus gabalu ar manu pirkstu dzili ledainiem atlejumiem.  un tad es apedu lielu gabalu no liela lopa galas un kautko iedzeru un tad mans draugs (riktigs indianis) paskatijas uz mani, tas bija uz ielas un teica – tu zini mmm… BUS BAIGIE SUDI!  es paskatijos uz vinu un teicu – es zinu.  bet tie bija pilnigi meli, tapec, ka istniba es neko nezinaju un ne sapratu un ka ists melis izkliegsu egoista lielako sapi – tu nekad istniba neko nezinasi – ka muhameds teica pec tam, kad kada ekstatisksa butne teica – es esmu dievs, muhameds teica – dievs, tu nekad neesi bijis milets ka tev vajadzetu but miletam.  un sini bridi tev vajadzetu nokrist uz celiem vesturiskas preorgativas prieksa.  jautajums? – kurs lielaks jeb kur sakas kursivs?  kad velak kada bara viena no eiropas galvas jeb pakalas pilsetam aiz gara laika izkauseju divus kokteila ledus gabalinus mana sauja, kaimini no blakus galda pagriezas un teica – no fizikas viedokla vai fiziski (nekad nesapratu atskiribu) tas nav iespejams – nestridies!  es zinu, ka vini bija pus – meli.  bet visdrosakais veids, ka noskaidrot to ir pameginat pasam – ledus nav dargs un laiks ir tikai izmeginasanai…  un tagad isam nobeigumam mazi meli par maziem kukainiem – cikadam, ja busu precizs melis.  kautkad ap to pasu laiku es dzivoju pie maniem draugiem, apmeram tai pasa vieta, kur norisinajas iepriekss pieminetie notikumi, kuri tai bridi bija latvija.  cik zinu vai nezinu latvija cikadu nav… jeb ta es esmu bijis informets (kadi burvigi vardi!).  tatad telpa, kura es guleju, viena nakti ievacas cikada un tad ta katru nakti ta dziedaja ta dziedaja… trakak ka gaili no rita, kautkur noslepusies augstu griestu tumsa.  un ta tas turpinajas nakti no naktis.  es neatceros to nakti kad tas izbeidzas.  atminas devalvacija.  bet dazus menesus velak es dzirdeju stastu ka divas butnes viena veca un viena jauna un abam loti laba dzirde (muzikala) pastaigajas gar muzigu upi, kas bija kadus 7000 km ataluma no manas cikadas un tad viena no butnem teica – tu dzirdi cikadas?  un tad veca butne atbildeja – ne es nedzirdu.  un tad jauna butne nodomaja – reka mes visi paliekam veci, lai tikai velak PAISTAM saprastu, kad tikai viena no vinam dzirdeja cikadu un otra ne, jo latvija VISPAR nav cikadas – VISS SKAIDRS!  un ja kads ar mani grib strideties par so jautajumu, tad viss vienkarsakais veids ir pameginat pasam – iemetini cikadu telpa, kur tu guli un sapnos uzraksti vestuli vai dzejoli, cik loti tu sevi mili un ka tu to sevis milesanu godasi un izbaudisi lidz pagurusais laiks beigu beigas izdomas apstaties.  (O!  BET TAS NEVAR BUT!) jo, vai jebkad tu esi redzejis vai dzirdejis spoguli?  un tad kads izdomaja radio…

PAR AUDEJIEM, SKIDRAUTIEM, LIKAUTIEM UN LIGAVAS PLIVURIEM

es gribetu kautrigi seit piemetinat… ka sis piezimes nav domatas: leniem, atriem, pirmiem un pedejiem… un tas ir bez logikas.
“milas LOPKAUTUVE tikai slimie un deformetie tiek atstati dzivi!” – “au!  au!  au!” – auro, bauro un griezas dzelaludins un sams – musu KOPIGA  milestiba uz marsa.
“kas? un kurs? un ka? NES atbildibu par TIK! izvirtusu izvirdumu? – un, ja tu doma, ka daba ir akla, tad kapec tev ir acis, MULKI!” – MANA NEUZRAKSTITA TEZE PAR zinatnieku psihologiju, (neuzrakstita, PSIHOLOGIJAS doktora grada iegusanai, kalgari universitate, albertas province, kalgari pilseta, SHMANADA, 1998 gads) specifiski par DARVINU un nenaturalu izveli izveles gadijuma.
“viens setnieks nevar slaucit divus viena laida piecukotus pagalmus, jo tresa viss ir pie pimpja un krupis kesa!” – setnieku deriba, noklausita aizmirsta krievu ciemata 112 km pirms maskavas.

un, tatad, kas ir deriba (sa-, pie-, ne – tie ir vienigie piedekli, kas man ienaca prata uz so mirkli), ja es varu pieminet so reti uzdoto, kompulsivo jautajumu, ka patiess pus – melis!  ne… ne… tikai tapec, lai man butu interesantak… ja ne, briviba deret uz laimi, jeb velme ceret, kas parbrauc pari ritdienai – precizi sadi…  jeb zelastibas auztie raksti, jeb virpulojosas ticibas pleksnes…? (gandriz izklausos ka romantiski apslimis latviesu dzejnieks ar pedejo maizes klaipinu, jumta iztabele, st. petersburga, 1904 gads, un lepnums pilda nacionalitati manu) – BET!  es gribetu TURPINAT jautat!  ne tacu, vala atkritusi dargumu lade, vai saldejums ar sartam lupam, vai varbut velna keceriba?  JO!  BET!  tas tacu ir ne pavisam ta… galu gala vins tacu apsolija visus – CIK? tikus! – nodod tik un ta vai sita! – BEIGAS?!  tapec, ja, jo kads, ko zin, ka ir, tas ir lucifers kritot… un satans pec atsitiena.  (loti arhaiskas, gandriz varetu teikt arhiologiski atraktas refrences.)  un tad, nu es, varetu teikt pavisam pareiza vieta, ka pilnigs melis – KURS VAR man PATEIKT, KUR SAKAS SKANA? – aaauuuuu!!!!  bet, te, nu, lenam atlaidisimies piesaulites sildijuma pec sis nelogiskas verbalas tricinasanas un ielukosomies dveseles televizija – ka atvara – ar ko tad tas vizijas sakas?  un te, nu, es gribetu teikt: te nu, vajadzetu but pauzei tukstosiem gadu, isuma!  …ja, labi gan, ka man negribas neko pa istam minet…  BET!  TOMER TE NU, MES VISI ESAM, jeb tu esi, kur tu esi un es esmu, kur es esmu un jebkurss ir tur, kur jekurs ir.  un tomer mes visi esam kautkur – nekur, ka dazadas laivas upe (un upe tek abos virzienos vienlaicigi, ka satiksme uz brodvejas IELAS) un kautkur taluma miglas aizplivurotas ir dzirdamas dziedosas kraces.  …jebkurss neslepts noslepums ir pats par sevi kartigi parupejies, lai tiktu noslepts un tas var but atklats tikai tad, kad tas vairs nav noslepums un tiek atklats ka nenoslepums, bet logiski tas nav iespejams, jeb ir?  es nekad neko nesapratu no logikas – universitates dekans bija homo, izglaba no izkrisanas… (bet es izkritu vienalga, tikai citur, caur citu caurumu) TAPAT!  par skaistam zalam marsa acim.  kadreiz tas acis strada.  un nekad neaizmirstiet PATIESIE PUS – MELI,  ka meli tiks atklati neatvairami vairak, ka jebkura patiesiba.  plivuri!  plivuri! plivuri!  cik plivuri ir tev?  un cik plivuri ir tavai ligavai?  tiesi tik daudz, cik reizes tu centies redzet talak, ka tas, kas tev ir acu prieksa, mans milais nabadzins…  un nekad nejauc ligavas plivuru ar ligavu.  bet tas ir, ko tu vienmer esi darijis.  “farizeji un skolari un visi parejie macitie ir piesavinajusies gudribas atslegas un noslepusi tas.  vini nekad neizgaja caur durvim un neatlaus nevienam citam iziet, kas gribes” – apmeram 2000 gadus veca marsa melus patiesiba.  un te beigas ir pievienotas dazas nesavienotas domas no pilnigi atkariga sakuma sai vestulei:  viss tas kas nav, grib sevi apklat ta, ka tu tam noticetu, ka tas ir un tamdel uguns ir radita un pamegini kadreiz iemest divriteni upe no tilta un jezus caur tomasa neatdzito marsista – rasista muti teica – slava visam tam un tiem, kas bija raditi pirms radisanas.  un ka mes sakam uz marsa – kas ir JEBKURAS naves velme?, ka tikai sasniegt velesanos beidzot sasniegt beigas visam, kas absoluti visu ierobezo, tas ir visam, kam ir realas vai nerealas robezas.  un tamdel darvins parskatijas par dabas nezelgi, aklo izveli – tiesi lidz tam bridim, kad mes visi izniksim VIENADI VAI CITADI, tiesi aiz sis neparvaramas naves velmes zinat – “a kas ir tur… nu, tur nu, redzi… tu nevari ieraudzit, nu skaties, tak mazliet talak… ja, istniba es ari nevaru saredzet.  varbut paiesimies tuvak?!”  ko nozime izniekot savu dzivi un ko nozime neizniekot savu dzivi?  vai tas viss ir tikai saistits ar atminu, kas paliek pec tevis, vai ar to, kur sakas atmina?  kur ir vieta, kur visu miruso atminas satiekas, un kur tek vinu upe, kura mes mercam savas kajas un meginam taisit konservus asinu merce.  cik reizes? kads ir nodomajis – butu, gan tacu labak, JA tu seit nekad nebutu bijis.  UN kapec asinat savu naidu, ka zimula galu lidz ar bezgalibas precizitates punktu ierakstit debesis: es beidzot, pa istam, gribetu visu un visus sagremot un izdirst uz muziem, lai jus varat apmeslot kautko, kam vajag meslus.  un pirma aizdoma, kas ka zurka parskrien pari manam pratam – tas varetu but es.  nav tadas lietas ko nevajadzetu nemt personiski visam parejam, nav un nekad nebus nekada sakara ar tevi.  agresivitate ir dala no butibas gaismas, kas rada tumsu, lai visi ESOSIE pus – meli nekad nepieskartos un neizmantotu to, kam vini nav gatavi.  nekad nemegini rakties uz virspusi, jo var gadities, ka izraksies uz kadu sudu cupu lauka vidu.  cukas piemeram.  ka saka, nekad neko nevar zinat, CILVEKS PRATO UN CILVEKS NEDARA… O JA!  milie!  UN TAGAD SEKO ists, patiess nobeigums pasaku pasakam, ar teicienu – un tad vini dzivoja laimigi – pec tam un uz muzu muziem.

UN TA TALAK UN TALAK…

“butiba ir iespejami tikai diva veida sapni – tie, kuros viss ir iespejams, un tos kuros nekas nav iespejams, un kas aiz to nevaribas ir saukta -realitate” – M NO M NO M NO M NO M NO M NO M NO M NO M…  (sis stasts bus japabeidz tev pasam…)

“izskatas, ka vienigais veids, ka prieks pus – meliem un pus – melem atcereties, ka jesus ir VIENMER seit un ir bijis pirms sakuma un sarga uguni, lidz ta saks trakot (“beigas bus tur, kur ir sakums.”) ir katru gadu vinu nogalinat, tad dzert vina asinis, (tikai simboliski, ka simboliska paganu rituala) kas tiek saukts par viinu, un priecaties no jauna, ka vins atkal ir augsam celies (personiski, es domaju, tapec, ka ir pienacis rits)” –  mana pilniga apreibuma.  (velviens personisks koments) – “mazliet stulbi, vai ne?”
“jebkura nagla, kas izlidusi ara tiks iedauzita atpakal!” – JAPANU tautas paruna, noklausita Mijazakidai pietura, Kawasaki  pilseta, “Ozolu majas” pansionata, dazi kilometri no Tokijas – priekss nezinatajiem.

“revolucija ir orbitala kustiba ap dotu punktu” (sarezgitu vardu vardnica) – “kas ir dotais punkts?  un kurss to padarija par dotu?” – mani jautajumi tresai, pec kartas, vienas pusstundas partnerei mauku maja, ar kuram es parliecinati nedomaju sakt nekadas ilgstosas  un nopietnas attiecibas.  (maksa par zinatkari 180$)
“Mila ir viss, kas ir!!!” – tas man ienaca prata viena, laba diena.  (labi, ka neiedomajos to kada slikta diena…)  OH! OH! OHHO!

NU… TAD KAD, kad tad, tad NEKAD (cik briesmigi garlaicigi visi ir priekss manis! – sad un tad!)…  laimigi vai nelaimigi, mes esam visi kopa, BEIDZOT! gribot vai negribot nonakusi pie revolucijas temas – (un tie, kas nav ar mums…) pauze!  pauze!  draudosi dzivibai!  (ja, tu doma, ka pieversties iekavu temai, simboliski kaut ko nozime…)  es zinu, parasti asociacijas ar revoluciju, ir ar kautko tadu, ka leninu (priekss austrumiem), un vel vairak uz austrumiem ar pulvera izgudrosanu, vai ar tvaika masinas izgudrosanu un misteru dizeli un misteru elektribu, uz rietumiem un utt.:  un varbut mazliet labak informetiem, ar hitleru un nacionalsocialismu (kas bija vel revolucionaraks, priekss daziem, ka luteranisms) vai banku sistemas radisana no ebrejiem, jeb tele-fona-vizijas izgudrosana, vai es zinu, kapec es milu sevi vairak ka savu kaiminu, bet es nepieskaitu pie ta sunus!  vai ari ar afrikas brivibu, nekad nebut pieminetai rietumu preses slejas: cik daudz parlietotas amerikanu un krievu lidmasinas nogazas uz melna kontinenta viena gada laika…?  un pat to, kads skaits uznemigu rietumu biznesmenu zaude katru gadu savas dargas dzivibas, priekss savam un savu draudzenu velmem dzivot labak un padarit dzivi labaku priekss si kontrastu pilna kontinenta.  ja, temats ir bezgaligs, (labi, ka laiks ir nauda un visiem meliem ir jabut savai ieksejai logikai, ka es esmu bijis informets…) loti populars un musdienigs un LOTI MELIGS!  (tas viss skan tik apeteligi!)  un pie tam, viss neticamakais ir, ka visi nepacietigi gaida kautkada veida revolucijas sa vai ta un censas apsveikt tas nepartraukti – (neapzinati apzinoties, ka tas nozime, ka viss bus savadak. bet diemzel, JEBKURAS revolucionaras parmainas nozime dzilas sapes sirdi, jo sirds tacu ir tik jutiga!  un ta baidas no sapem, tik loti!  loti!)  – informacijas, modes, karamakslas, sieviesu, viriesu, pusaudzu, bernu – vienigi mirusie ir atstati – pilnigi bez revolucijas!  ja, mes piemirstam par jezu…  pie tam pats vards REVOLUCIJA ir loti revolucionars un sevi slepj visas iespejamas atslegas… – plasi vala atsatam durvim.  (cik daudznozimigi!)  un ja, tu esi tik talu, ka leticigs pus – melis noticejis visiem siem meliem, tad nakoss jautajums – ko tu varetu uzdot pats sev: – “IR, kurss atstaja durvis neaizslegtas?  bet, tas nav tik svarigi priekss tevis ka tava kaimina…   bet atgriezisimies pie sirds.  ka anglu valodas izteiciens brutali ta ari iesaka – KUR tad ta nak ieksa? (burtisks tulkojums, kas nozime, ka arvien priekss jebkura izskaidrojuma, arvien ir lietoti BURTI.)   ja, KA sirds sadzivo kopa ar burtiem un vardiem un karsu majas izskaidrojumiem, un kura bridi sakas alkimijas process, kas pataisa visus sudus par zeltu?  (starp citu, jau kopss dazam nedelam, es audzeju loti ekscentriska izskata usas!… uh uh!  ka cesiras kakis, kas tur nav – un ja, tas ir tur, tas ir seit, tad tur vins nav.  papulies piedomat par to: nekas nevar but sarezgitak, ka izdomat atom-bumbu!  un to mes izdomajam!)  es jau iepriekss piemineju, ka sim piezimem nav nekadas ieksejas logikas, jo cik esmu dzirdejis, vai ka savadak ieguvis informaciju, MUMS VISIEM kopa ir vairak magiskas atom-senes galva, ka mes un musu prati un viss parejais var izturet, un ja ta ir taisniba, tad man nekad nav jaiet atpakal uz skolu ura!  un jastude vairak psihologija jeb logika, un jadoma pie sevis – kamdel tad visa ta bezgaliga sevis un citu izglitosana un macisana ir vajadziga?  viss, kas tevi iesprosto sava pasa radita buri ir bailes, but bez bura, tapec ka tu netici sev un nekam citam vairak ka gorillai… TATAD varbut bailes ir atslega?!  kam un kapec raditajs radija bailes?  un ka, bailes skulptureja mus?  tas ir jautajums ko sekspirs reiz uzdeva (but vai…) un ir uzdevis.  ta sakot bailu vienadojums, kurs vienadojas ar bailem.  ne, tacu tapec, ka mes visi nomirsim, jo to no patapinatas pieredzes mes zinam visi, jeb varbut tamdel, ka ir IESPEJA, ka mes visi nenomirsim, tikai tie kuriem nepaveiksies.  un te mes atkal esam atpakal pie jezus, un tad te mes atkal ignorejam dabu, jo cik man ka melim ir zinams jebkura dzivnieku grupa – bars var parvietoties tikai tik atri, ka pedejie no bara.  (un tamdel visi pedejie ir janomet no klints!  senas gudribas.  OHO!)  un atkal tad BEIGAS, te nu mes nonakam pie individualisma, jo katrs individs ir specials un neatkartojams ka vesture un ka sievietes dzemde, un ka jebkuras specialas seklas kombinacija ar to.  tatad beigu beigas iznak, ka mes cinamies par minutem.  KURSS ILGAK!   mes esam minusu cinitaji!  OHO!  ka divas vardes krejuma poda – viena saka nav jau verts un noslikst – bul!  bul!  bul!  pa burbuli un otra kulas ka traka, kamer izkulas uz sviestu un TA!  mes uzinajam ka to ieguto dzelteno masu var smeret uz maizes un garso labak!  bet, pietiek visus sos pratvederiskos murgus, meslus, sudus, parpludusas atejas un asinainiem tamponiem notaskitas tualetes flizu sienas.  es saku – FUI!  FUI!  FUI!  tatad pie lietas-

  1. revolucija ir jau notikusi
  2. revolucijai nav sakuma
  3. revolucija nekad nevar but pati revolucija
  4. revolucija notiek tiesi tagad un seit
  5. revolucijai nav nakotnes
  6. revolucija ir pagatne
  7. ah…

un tie kas var visas sitas super – meligas mulkibas aizmirst un to, kas sekos uz prieksu, ja, to ari – tie ir patiesi revolucionari.  gods un slava jums.  MARS suta jums visssartak kvelojosos sveicienus.  invazija ir sakta!  un nekad neaizmirsti, ka vienalga, ko tu esi dzirdejis, jeb redzejis, jeb izjutis, jeb sapratis, jeb ka savadak, tev tas bus jaizstasta tada veida, lai jebkurss, kas tevi klausitos, zinatu pavisam skaidri, ka tas ir stasts, kas nak no tavas sirds un tavam lupam un tamdel to nevar sajaukt ne arvienu citu.
ps.  reizem liekas, ka neviens, kas ir mulkibas, nav aizdomajies, ka jezum jeb jebkuram citam ka vinam nebija neviena iemesla, kapec vins teica, ko vins teica, jo ka saka, ar vinu tacu viss bija kartiba jau no pasa sakuma.

PROLOGS BEIGAM

ka jau es mineju pasa sakuma, sis vestules ir rakstitas no neaptverami neapturamas velmes melot un man ir mazliet kauns par to, ka esmu pilnigs melis (un jums ari jabut nokaunejusamies par to!) un tamdel es vismaz vienreiz gribetu but (meginat?) patiess:  vairakus gadus atpakal, es lenam pastaigajos par saules pielietam havanas centralam ielam, kautkur tuvu “grand hotel”, garam bazaram un smekeju 50 centu cigaru, kad netisam uzskreju virsu uz ielas, invalida ratinos sedosam, pilnigi sakroplotam ubagam, bez kajam un rokam.  vins paskatijas uz mani, pasmaidija un uzdeva jautajumu – no kurienes tu esi ieradies?  es ari pasmaidiju, ieberu mazliet monetas pie zemes noliktas bundzinas un teicu – no marsa, ka parasti.  vins tikai pakratija galvu un teica – nu nevajag melot – tu esi no saules.

Copyright 2005

From → Uncategorized

Leave a Comment

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: